dzesēt
dzesēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ļaut (kam karstam, siltam) dzist. Panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
PiemēriDzesēt izslaukto pienu.
- Dzesēt izslaukto pienu.
- Dzesēt mašīnas motoru.
- Valija.. atvēra dārza pusē logu un ļāva.. vējam dzesēt kvēlos vaigus.
- Jānis dzesēja ar savu nosalušo roku viņas karsto pieri..
- Perēklītim vajadzēja būt krietni siltam, lai klajuma vējš nepūstu cauri, perējot nedzesētu oliņas un vēlāk nesaldētu mazos [putnu] bērniņus.
Stabili vārdu savienojumiMuti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt).
- Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) idioma — vienk. Lieki, arī bez panākumiem runāt.
2.Dzerot remdēt (slāpes).
PiemēriKrusttēvs paņēma pudeli augļu ūdens, lai dzesētu slāpes.
- Krusttēvs paņēma pudeli augļu ūdens, lai dzesētu slāpes.
- Ar plaukstu dzesējis [pie avota] slāpes, atlaižos ēnā..
- ..viņš ieraudzīja mežacūku baru, kas bija izklīdis gar ūdeni, slāpes dzesējot, Mazie sivēni jau bija padzērušies..
Avoti: 2. sējums