dzestrs
dzestrs -ais; s. -a, -ā
dzestri apst.
1.Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.).
PiemēriDzestrs vējš.
1.1.Tāds, kad ir vēss laiks (piemēram, par dienu, tās daļu).
PiemēriDzestrs rīts.
1.2.Tāds, kur ir vēss, arī drēgns (par vietu, telpu).
Piemēri..pašā labākajā siena laikā.. [kalps] gulēja veselām dienām dzestrā piedarbā..
1.3.Vēss, arī mitrs (par zemi, smiltīm). Vēss (par ūdeni).
PiemēriDzestras smiltis.
1.4.Tāds, kas nesilda (par sauli vēsā, aukstā laikā, par gaismu u. tml.).
PiemēriVisu pēcpusdienu spodra, bet dzestra novembra saule spīdēja pār Daugavu.
1.5.Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
PiemēriBet, tikko dārzā sāka ievilkties garas ēnas, kļuva krietni dzestrs, tā ka sāka pat knaibīt pirkstu galus..
2.Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
PiemēriPret māti es biju vienmēr dzestra, bet tēvu mīlēju.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTielavs iekšēji tā kā mazliet satrūkās. Aizrādījumus, pamācības viņš necieta. Viņa seja kļuva noslēgta, dzestra.
Avoti: 2. sējums