dziļš
dziļš -ais; s. -a, -ā
dziļi apst.
1.Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: sekls.
PiemēriDziļa upe.
1.1.Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
PiemēriViņš gāja ātri un smagi, atstādams zemē dziļas pēdas.
1.2.Par iedobumu, robu, šķēlumu.
PiemēriDziļš robs.
1.3.Par tievām, brūcēm (ķermeni).
PiemēriBērnu pierēs ievilkās dziļas rievas. Varēja redzēt, ka viņi visi sasprindzināti domā..
1.4.Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
PiemēriDziļais šķīvis.
1.5.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
PiemēriLēkt ūdenī var tikai pazīstamā, vismaz 4 metrus dziļā vietā.
1.6.Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni).
PiemēriKur dziļāks ūdens, tur vairāk zivju.
1.7.pārn. Tāds, kas plešas tālu un augstu (par debesīm).
PiemēriZilas, rudenīgi dziļas ir debesis.
2.Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
PiemēriDziļš zemes slānis.
2.1.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
PiemēriDarbosies viena urbšanas mašīna, kas veiks.. 60-80 metrus dziļus urbumus.
2.2.Tāds, kas veido biezu slāni (par sniegu, kupenām).
PiemēriSniegs ir tik dziļš.., ka zirgi pa to peras līdz vēderam..
2.3.apst. Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
PiemēriUzvilcis bruņu cepuri dziļi uz acīm, Krists apstaigāja sardzi..
2.4.Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
PiemēriDziļš elpas vilciens.
2.5.parasti apst. Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
PiemēriDziļi paklanīties.
3.Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra). Arī tāls.
PiemēriVisapkārt dziļš mežs.
Stabili vārdu savienojumiDziļa aizmugure.
3.1.apst. Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml. Tālu.
PiemēriIeiet dziļi mežā.
4.Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
Piemēri..pār visu dabu jau bija nogulusies dziļa krēsla..
4.1.Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
PiemēriDziļā naktī Paulis atvelk segas maliņu no sejas un ieskatās tumsā.
5.Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
PiemēriDziļa nesamaņa.
Stabili vārdu savienojumiDziļi nosarkt.
6.Spēcīgs, noturīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriDziļa mīlestība.
7.Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
PiemēriDziļš humānisms.
7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
PiemēriDziļi laikmetīgs romāns.
7.2.Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
PiemēriDziļas atziņas.
7.3.Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
Piemēri..[senators] uzlūko mani ar tādu dziļu, pētošu skatienu, it kā gribētu iespiesties manā dvēselē.
Stabili vārdu savienojumiDziļa ziema. Dziļš klepus. Dziļš malks.
Avoti: 2. sējums