Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzidrs
dzidrs -ais; s. -a, -ā
dzidri apst.
1.Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
PiemēriDzidrs stikls.
Stabili vārdu savienojumiBaltā dzidrā. Baltais dzidrais.
1.1.Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
PiemēriDebesis dzidras un skaidras. Spīd saule.
1.2.Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
PiemēriPelēkzilganās dūmu strūklas lēnām izzūd dzidrajā vasaras gaisā.
1.3.Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
PiemēriDzidrs rīts.
1.4.Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
PiemēriSkatīties ar dzidrām acīm.
1.5.pārn. Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
PiemēriCits [kalps]: Cik tīrs un dzidrs lauku cilvēka prieks..
2.Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
Piemēri..pār galvu lēni peld gubu mākoņi, tad dažkārt paveras šie baltie kalni un viņu spraugās redzams tāds dzidrs, dzidrs it kā cauri redzams zilums.
2.1.Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
PiemēriZvaigžņu dzidrais mirdzums.
3.Augsts, skanīgs (par skaņu).
Piemēri..klausītāji apbrīnoja [mūzikas] instrumentu dzidro skanējumu..
3.1.Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
PiemēriDzidra flauta.
Avoti: 2. sējums