dziedēt
dziedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
PiemēriGuna: Pats dziedē brūces, pats sev esi ārsts..
1.1.Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
Piemēri..dziedēja kara sākumā Austrumprūsijā pāršauto kreiso roku.
1.2.Ārstēt (slimību).
PiemēriGrūti dziedējama ekzēma.
1.3.Ārstēt (slimo).
PiemēriLatvju partizāniem te bija savs lauku hospitālis, kur operēja un dziedēja kaujās ievainotos cīnītājus.
1.4.Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
PiemēriĻoti dažādas ir tās kaites, kuras dziedē šejienes minerālūdeņi un dūņas.
1.5.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
PiemēriKrauze: Bet labāk nedomājiet par to [mirušo sievu], kolēģa. Gan tas jums pāries un aizmirsīsies. Laiks dziedē visu - arī tās dziļākās siržu brūces.
Avoti: 2. sējums