dziedonis
dziedonis -ņa, v.
dziedone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
PiemēriDziedoņa panākumu pamatā bija brīnumsiltais, maigais tembrs un lieliskā izpildījuma māka..
1.1.Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
2.poēt. Putns, kas dzied.
Piemēri..kārklu krūmā.. dziedāja lakstīgalas pusbrālis purva strazds. Bija patīkami klausīties mazā dziedoņa bezgalīgajās variācijās.
Avoti: 2. sējums