dziedonis
dziedonis -ņa, v.
dziedone -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
PiemēriDziedoņa panākumu pamatā bija brīnumsiltais, maigais tembrs un lieliskā izpildījuma māka..
- Dziedoņa panākumu pamatā bija brīnumsiltais, maigais tembrs un lieliskā izpildījuma māka..
- Dziedones priekšnesumā dzirdam.. patiesu dvēseles drāmas atklāsmi.
1.1.Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
2.poēt. Putns, kas dzied.
Piemēri..kārklu krūmā.. dziedāja lakstīgalas pusbrālis purva strazds. Bija patīkami klausīties mazā dziedoņa bezgalīgajās variācijās.
- ..kārklu krūmā.. dziedāja lakstīgalas pusbrālis purva strazds. Bija patīkami klausīties mazā dziedoņa bezgalīgajās variācijās.
- ..zarā šūpojas dzeltenknābjains dziedonis un sauc nācējiem: «Tuuit!»
Avoti: 2. sējums