dzimtene
dzimtene -es, s.; parasti vsk.
1.Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
PiemēriDzimtenes mīlestība.
1.1.Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
PiemēriPēc labi garas gadu virknes atkūlos gandrīz nejauši dzimtenē, jo tā jau man jāsauc vieta, kur bērnu dienas pārlaidis.
2.Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
PiemēriAbinieku dzimtene ir tropi un subtropi, kur lielā skaitā sastopamas visdažādākā lieluma, veida un krāsas sugas.
Avoti: 2. sējums