Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzimtene
dzimtene -es, s.; parasti vsk.
1.Valsts, zeme, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
PiemēriDzimtenes mīlestība.
  • Dzimtenes mīlestība.
  • Atgriezties dzimtenē.
  • Cīnīties par dzimteni.
  • Krist par dzimteni.
  • Ilgas pēc dzimtenes.
  • Tā bija viena no tām neskaitāmām mūsu dzimtenes upītēm, kas tā garo pēc ūdensrozēm, satrūdējušām lapām, niedrēm un vēžiem.
  • ..viņš šai naktī sajuta, ka pasaule bez tās zemes, ko sauc par dzimteni, ir nenozīmīga un tukša, ka viss darbs, visas cerības, visa mīla ir viņai - dzimtenei..
  • ..viss, ko mēs ceļam, un viss, ko mēs darām, Ir ziedojums dzimtenes godam un svaram.
1.1.Vieta, kur (cilvēks) ir dzimis, arī uzaudzis.
PiemēriPēc labi garas gadu virknes atkūlos gandrīz nejauši dzimtenē, jo tā jau man jāsauc vieta, kur bērnu dienas pārlaidis.
  • Pēc labi garas gadu virknes atkūlos gandrīz nejauši dzimtenē, jo tā jau man jāsauc vieta, kur bērnu dienas pārlaidis.
  • Liena gāja no Irbēniem, kurus uzskatīja tikpat kā par savu dzimteni, atkal laukā..
2.Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
PiemēriAbinieku dzimtene ir tropi un subtropi, kur lielā skaitā sastopamas visdažādākā lieluma, veida un krāsas sugas.
  • Abinieku dzimtene ir tropi un subtropi, kur lielā skaitā sastopamas visdažādākā lieluma, veida un krāsas sugas.
  • Viņi dzēra kafiju un runāja par kafijas dzimteni Brazīliju..
  • ..Arktika ir negaidītu salnu, pēkšņu vētru, gaidītu lietu un sniega puteņu dzimtene.
Avoti: 2. sējums