dzimts2
dzimts -ais; s. -a, -ā; parasti ar not. galotni
1.Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
PiemēriDzimtā puse.
Stabili vārdu savienojumiDzimtā zeme.
1.1.Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
PiemēriViņš zināja - aiz dzimtā dārza žoga Tam nestāvēt zem savas ābeles..
Stabili vārdu savienojumiDzimtā valoda.
2.Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
PiemēriToreiz viņi apstājās tādā pašā pļaviņā. Laurai, dzimtai pilsētniecei, lielu brīnumu un prieku sagādāja tas, ka tur bija taisni tāpat kā tais dzejās, kuras viņa mācījās ģimnāzijā..
Stabili vārdu savienojumiIepirkt par dzimtu.
Avoti: 2. sējums