dzimts2
dzimts -ais; s. -a, -ā; parasti ar not. galotni
1.Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
PiemēriDzimtā puse.
- Dzimtā puse.
- Dzimtā vieta.
- Dzimtā pilsēta.
- Dzimtais novads.
- Sīmanim gribējās ilgāk pakavēties dzimtajā ciemā, dzirdēt savējo valodu..
- Kā bites dzimtā stropā Mēs mājup laižamies.
Stabili vārdu savienojumiDzimtā zeme.
- Dzimtā zeme — Dzimtene.
1.1.Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
PiemēriViņš zināja - aiz dzimtā dārza žoga Tam nestāvēt zem savas ābeles..
- Viņš zināja - aiz dzimtā dārza žoga Tam nestāvēt zem savas ābeles..
Stabili vārdu savienojumiDzimtā valoda.
- Dzimtā valoda — Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
2.Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
PiemēriToreiz viņi apstājās tādā pašā pļaviņā. Laurai, dzimtai pilsētniecei, lielu brīnumu un prieku sagādāja tas, ka tur bija taisni tāpat kā tais dzejās, kuras viņa mācījās ģimnāzijā..
- Toreiz viņi apstājās tādā pašā pļaviņā. Laurai, dzimtai pilsētniecei, lielu brīnumu un prieku sagādāja tas, ka tur bija taisni tāpat kā tais dzejās, kuras viņa mācījās ģimnāzijā..
Stabili vārdu savienojumiIepirkt par dzimtu.
- Iepirkt par dzimtu — vēst. Nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
Avoti: 2. sējums