Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dzinulis
dzinulis -ļa, v.
1.Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
Piemēri..mans nodoms nav cēlies no vieglprātības, stūrgalvības, nedz citiem ļauniem dzinuļiem..
1.1.Cēlonis, ierosinājums (kādai norisei).
PiemēriPretēji kapitālistiskajai iekārtai, kur ražošanas dzinulis un mērķis ir kapitālistu peļņa, sociālistiskajā iekārtā, kur ražošanas līdzekļi pieder sabiedrībai, tautsaimniecību iespējams, vadīt pēc iepriekš nosprausta plāna.
Avoti: 2. sējums