dzirties
dzirties dziros, dziries, dziras, pag. dzīros; intrans.; novec.
Gatavoties (ko darīt).
PiemēriŠvolkovskis dzīrās parādīt man veco ogļu bedru vietas tepat netālu, bet apslinkojās un palika.. sēžam.
- Švolkovskis dzīrās parādīt man veco ogļu bedru vietas tepat netālu, bet apslinkojās un palika.. sēžam.
- Bet tikko ienāca rudenī pirmā nauda, viņš tūliņ pats bez kādas atgādināšanas dzīrās maksāt.
- Maksiļo pielasīja pilnas kabatas [zīļu] un dzīrās aiziet. Tad atskanēja apdullinošs šāviens.
Avoti: 2. sējums