dziļš
dziļš -ais; s. -a, -ā
dziļi apst.
1.Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: sekls.
PiemēriDziļa upe.
- Dziļa upe.
- Dziļš ezers.
- Dziļa aka.
- Pa tērces gultni pāri Spilvai izrakts dziļš grāvis.
- Šķērsām pār Salu līkumoja dziļš ierakums ar daudziem īsiem atzariem.
- Zivis jūlijā no seklākām vietām pārceļo uz dziļākām, kur ūdens vēsāks un bagātāks ar skābekli.
1.1.Mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.).
PiemēriViņš gāja ātri un smagi, atstādams zemē dziļas pēdas.
- Viņš gāja ātri un smagi, atstādams zemē dziļas pēdas.
- Dziļas sliedes iegriež kombaina riteņi.
- No jumta nepārtraukti krīt zemē kā svina skrotis smagas lietus piles un izdauza smiltīs dziļas dobes.
1.2.Par iedobumu, robu, šķēlumu.
PiemēriDziļš robs.
- Dziļš robs.
- Viņai elegants tērps ar dziļu krūšu griezumu.
- ..izdevās izplēst mātei naudu jaunajai kleitai ar dziļo šķēlumu mugurpusē..
1.3.Par tievām, brūcēm (ķermeni).
PiemēriBērnu pierēs ievilkās dziļas rievas. Varēja redzēt, ka viņi visi sasprindzināti domā..
- Bērnu pierēs ievilkās dziļas rievas. Varēja redzēt, ka viņi visi sasprindzināti domā..
- Pierē tam divas dziļas un garas grumbas un viena vēl dziļāka starp uzacīm..
- ..kaut jau nāve raugās dziļā rētā, No kaujas lauka neaiziet neviens.
1.4.Tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu.
PiemēriDziļais šķīvis.
- Dziļais šķīvis.
- Dziļa māla bļoda.
- Mēs apsēžamies dziļos ādas klubkrēslos.
1.5.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ievirzījums kur iekšā.
PiemēriLēkt ūdenī var tikai pazīstamā, vismaz 4 metrus dziļā vietā.
- Lēkt ūdenī var tikai pazīstamā, vismaz 4 metrus dziļā vietā.
- Meklējot plūstošās smiltis, mēs izrakām 3 metrus dziļas izlūku akas.
1.6.Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir liels ievirzījums kur iekšā (par ūdeni).
PiemēriKur dziļāks ūdens, tur vairāk zivju.
- Kur dziļāks ūdens, tur vairāk zivju.
- ..ūdens tik dziļš, ka ne domāt redzēt dibenu.
1.7.pārn. Tāds, kas plešas tālu un augstu (par debesīm).
PiemēriZilas, rudenīgi dziļas ir debesis.
- Zilas, rudenīgi dziļas ir debesis.
- Kā zvaigžņu debesis - bez mēra dziļas - Pār mani šobrīd tavas acis kvēl.
2.Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) samērā tālu no (kā) virsmas.
PiemēriDziļš zemes slānis.
- Dziļš zemes slānis.
- Ienirt dziļi upē.
- Dziļi art.
- Vecam kokam dziļas saknes.
- ..rudenī, ezeram atdziestot, gliemji pamazām pārvietojas dziļāk.
- ..Gadsimtu važas lai dziļi grimst smiltīs, Mūžam lai brīvas zeļ Baltijas ciltis!
2.1.Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) noteiktā attālumā no (kā) virsmas.
PiemēriDarbosies viena urbšanas mašīna, kas veiks.. 60-80 metrus dziļus urbumus.
- Darbosies viena urbšanas mašīna, kas veiks.. 60-80 metrus dziļus urbumus.
2.2.Tāds, kas veido biezu slāni (par sniegu, kupenām).
PiemēriSniegs ir tik dziļš.., ka zirgi pa to peras līdz vēderam..
- Sniegs ir tik dziļš.., ka zirgi pa to peras līdz vēderam..
- ..vējš sanesis dziļas kupenas..
2.3.apst. Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
PiemēriUzvilcis bruņu cepuri dziļi uz acīm, Krists apstaigāja sardzi..
- Uzvilcis bruņu cepuri dziļi uz acīm, Krists apstaigāja sardzi..
- Jūs segu dziļāk pārvilkāt pār ausīm Un notrīcējāt aukstos drebuļos..
2.4.Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
PiemēriDziļš elpas vilciens.
- Dziļš elpas vilciens.
- Dziļā elpošana.
- Elpot dziļi.
- Dziļas slimnieka ieelpas laikā [plaušās] redzama ēna..
- Aina dziļi ieelpoja vasaras nakts dārza smaržas..
- Georgs vairākas reizes dziļi ievilka pīpes dūmus, tad paņēma kažoku un uzmeta plecos.
- Tomariņš dziļi jo dziļi nopūtās..
2.5.parasti apst. Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
PiemēriDziļi paklanīties.
- Dziļi paklanīties.
- Uzskaitvedis.. sarunā noklausījās klusēdams, galvu dziļi noliecis pār papīriem.
3.Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra). Arī tāls.
PiemēriVisapkārt dziļš mežs.
- Visapkārt dziļš mežs.
- ..jaunas meičas arī tik dziļos laukos, kāda ir Mežosta, acīm redzot, bizes vairs nepina.
- ..Dziļā svešumā Atkal tevi redzu..
- Dievs to zina, es nezinu, Kur man citi bāleliņi: Cits Poļos, cits Leišos, Cits dziļā Vāczemē.
Stabili vārdu savienojumiDziļa aizmugure.
- Dziļa aizmugure — Teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas.
3.1.apst. Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml. Tālu.
PiemēriIeiet dziļi mežā.
- Ieiet dziļi mežā.
- Drošiem soļiem svešinieks devās dziļāk dārzā.
- Meitene iebēg dziļāk vārtu telpā.
4.Tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu).
Piemēri..pār visu dabu jau bija nogulusies dziļa krēsla..
- ..pār visu dabu jau bija nogulusies dziļa krēsla..
- Dziļi satumsušā rudens vakarā vējš gaudoja gar Anša Rudā mājas stūriem..
- Nakts ir tumša un klusa, kaut kur tālu aizdārd vilciens. Pēc tam klusums ir vēl dziļāks.
- Visapkārt bija tāds klusums, ka viņš skaidri varēja sadzirdēt nācienā satrauktās sirds pukstus.. Tikai circenis aizkrāsnē neievēroja šo dziļo nakts mieru.
4.1.Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
PiemēriDziļā naktī Paulis atvelk segas maliņu no sejas un ieskatās tumsā.
- Dziļā naktī Paulis atvelk segas maliņu no sejas un ieskatās tumsā.
- Ap to laiku, kad vakarskolā satikās Zigis un Janka, Rīgas ielās jau bija dziļš vakars.
- Diena bija dziļā novakarē, un oranža saule bez stariem karājās zemu pār jūru..
5.Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
PiemēriDziļa nesamaņa.
- Dziļa nesamaņa.
- Nervu sistēma atpūšas miegā, tādēļ pietiekami ilgam un pietiekami dziļam miegam ir ļoti liela nozīme veselības aizsardzībā.
- Šovakar Kristīne liekas dziļi iemigusi.
- «..varētu aizbraukt ar riteni [velosipēdu] pie Līdumu Erika,» kautri ieminējās Mirdza un dziļi nosarka.
Stabili vārdu savienojumiDziļi nosarkt.
- Dziļi nosarkt — Ļoti nosarkt.
6.Spēcīgs, noturīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriDziļa mīlestība.
- Dziļa mīlestība.
- Dziļš prieks.
- Dziļa cieņa.
- Dziļa sirsnība.
- Dziļas sēras.
- Dziļi pārdzīvot.
- Justies dziļi nelaimīgam.
- Nelaimīgs ir cilvēks, kuram daudz jāraud; vēl nelaimīgāks tas, kuram neviens pārdzīvojums nav gana dziļš, lai izraisītu asaras.
- ..seja atkal pastiepās gara, vīlusies, dziļi apvainota.
- ..[mākslinieka] ainavas vispirms aizrauj skatītāju ar ļoti spēcīgu pārdzīvojumu. Viņa darbi liek dziļi izjust, cik ļoti to radītājs mīl dzīvi.
- ..dziļā nopietnība tēva balsī ievērpa viņa [zēna] apziņā pirmos nojausmas pavedienus par taisnību un godu.
7.Tāds, kas izpaužas ļoti lielā mērā (par uzskatiem, rīcību u. tml.).
PiemēriDziļš humānisms.
- Dziļš humānisms.
- Runāt ar dziļu pārliecību.
- Dziļa ietekme.
- Līdz ar padomju varas atjaunošanu Latvijas mākslas dzīvē notiek dziļas un būtiskas pārmaiņas.
- Miera kustība izaugusi no visu tautu darba cilvēku dziļākiem centieniem pasargāt pasauli no briesmām, kādās to ierautu karš.
- Dziļš cilvēciskums, lūk, kas dara mums tuvus un pazīstamus Gruzijas teātra izrādes tēlus.
- Viņas bieži tā runāja - pusnopietni, pusjokus. Ivai tas patika. Dziļas iekšējas kultūras cilvēks pat par nopietnām lietām prot labsirdīgi pasmaidīt.
7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
PiemēriDziļi laikmetīgs romāns.
- Dziļi laikmetīgs romāns.
- Padomju sociālistiskajā valstī deputātu vēlēšanas ir dziļi demokrātiskas.
- Dziļa patiesība ir tautas sakāmvārdā, ka kopīgiem spēkiem var kalnus gāzt.
7.2.Ļoti būtisks, nozīmīgs. Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus. Saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
PiemēriDziļas atziņas.
- Dziļas atziņas.
- Dziļš romāna idejiskais saturs.
- Dziļš zemteksts.
- Dziļa mūzika.
- Dziļa ideja.
- Dziļas sarunas.
- Dziļi izprast.
- Šaurajā [tautas dziesmu] formā te ietverta kāda plašāka, dziļāka doma..
- Dziļās pārdomās.. Krišjānim radās ideja.
- Viņas zināšanas gan nebija visai dziļas, bet toties daudzpusīgas..
- Zināšanas par literatūras būtību.. palīdz dziļāk izprast un apgūt literārā darba estētiskās vērtības.
- ..Līdaks.. tūliņ uzsāka dziļas runas ar Ozoliņu māti.
- Kur tu tik dziļus vārdus ņēmi?
7.3.Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
Piemēri..[senators] uzlūko mani ar tādu dziļu, pētošu skatienu, it kā gribētu iespiesties manā dvēselē.
- ..[senators] uzlūko mani ar tādu dziļu, pētošu skatienu, it kā gribētu iespiesties manā dvēselē.
- Ļauj, ļauj, lai vienmēr tavas acis kvēl Pār manu dzīvi - nopietnas un dziļas.
- Ēriks.. dziļi un ilgi vērās Mirdzas acīs.
Stabili vārdu savienojumiDziļa ziema. Dziļš klepus. Dziļš malks.
- Dziļa ziema — 1. Ziema, kad ir daudz sniega.2. Ziemas vidusposms.
- Dziļš klepus idioma — Klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
- Dziļš malks idioma — Liels malks...
Avoti: 2. sējums