dzēlīgs
dzēlīgs -ais; -a, -ā
dzēlīgi (3, 4) apst.
1.Tāds, kas dzeļ (par dzīvniekiem).
PiemēriLodes svilpo un sīc ap galvu katram fašistam kā dzēlīgas bites, no kurām nekur nevar paslēpties.
1.1.pārn. Tāds, kas skarot rada sāpes, arī bojājumu, ievainojumu (piemēram, par asiem priekšmetiem, lodēm).
PiemēriDzēlīgs asmens.
2.Tāds, kas izraisa sāpes, apsārtumu, arī ievaino ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem).
PiemēriĻoti uzmanīgi jāapietas ar stipri izplatītajām prīmulām.... augi ir klāti ar sīkiem, dzēlīgiem matiņiem..
3.Tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.).
PiemēriViņi iet blakus pa šauro ietvi, nejūt sauso un dzēlīgo vēju..
3.1.Tāds, kas izraisa asu kairinājumu (acīs). Tāds, kas uzbudina (piemēram, par krāsām, gaismu).
Piemēri..piepeši atskanēja spalgs pērkona grāviens. Acis apžilbināja dzēlīga gaisma.
4.Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
Piemēri..puisis kļuva dzēlīgs. Viņam nebija nekādas vēlēšanās turpināt sarunu.
4.1.Tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija.
PiemēriDzēlīgs skatiens.
Avoti: 2. sējums