dzērve
dzērve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu.
PiemēriDzērvju klaigas.
- Dzērvju klaigas.
- Dzērves ir ļoti gudri un tramīgi putni. Viņas izstāda sargus. Tie stāv kā zaldāti. Tur lai tiem cilvēks netuvojas.
- Bērni, redzēdami izjukušu dzērvju kāsi, kad putni riņķo un sauc: «Kur? Kur?!» - skaļā balsī sauc pretī: «Rindā dzērves, rindā dzērves - galva pie astes, galva pie astes!»
- ..Vēl purvos dzērves sauc, Celdamās spārnos.
- sal. Krituma kalnā viņš sastapa Zeltiņu Jāni. Garš un lempīgs, kaklu kā dzērve sastiepis..
Stabili vārdu savienojumiDzērvju zābaki. Kā dzērves rindā.
- Dzērvju zābaki idioma — Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- Kā dzērves rindā — Rindā cits aiz cita.
Avoti: 2. sējums