dzēst
dzēst dzēšu, dzēs, dzēš, pag. dzēsu; trans.
1.Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām).
PiemēriDzēst uguni.
1.1.Neļaut (kam degošam) degt tālāk.
PiemēriDzēst degošas pagales.
1.2.Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
PiemēriDzēst lampu.
2.Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), ka zūd (uzrakstītais, uztrieptais). Panākt (parasti, berzējot ar dzēšamgumiju), lai (no papīra) zustu uzrakstītais, uztrieptais.
PiemēriDzēst nepareizi uzrakstīto.
3.Maksāt, samaksāt (parādu).
PiemēriDzēst parādu.
Stabili vārdu savienojumiDzēst obligāciju. Dzēst pastmarku. Dzēst sodu.
4.Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
PiemēriAnna palūkojās celiņā pie kājām, - tas bij vēl gluži mikls, daudzas pēdas tur dzēsušas cita citu, itin nevienas atsevišķi nebij atšķiramas.
4.1.Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
PiemēriTumsa un miglājs bija dzēsuši dārza krāsas. Tikai sarkanās ģerānijas vēl kvēloja kā dziestošas lāpas..
4.2.Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
PiemēriBija neizsakāmi labi turēt ūdens malku mutē, kas uz mirkli dzēsa sāļo asiņu garšu.
Stabili vārdu savienojumiDzēst slāpes.
4.3.Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
PiemēriGadi ir daudz ko dzēsuši; atmiņa daudz ko likusi klāt.
5.Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
PiemēriDzēstie kaļķi.
Avoti: 2. sējums