eņģe
eņģe eņģes, dsk. ģen. eņģu, s.; novec.
Vira [2].
PiemēriTēvs: Tu redzi, durvis tikko turas eņģēs.
- Tēvs: Tu redzi, durvis tikko turas eņģēs.
- Baumanis pats aiziešot pie kalēja, nokalšot cemmes, eņģes..
- Bieži mēs dzirdējām.. smago durvju sarūsējušo eņģu čīkstēšanu.
- pārn. Visas vecās sabiedriskās normas savās eņģēs spraikšķ un taisās irt.
Avoti: 2. sējums