Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ebonīts
ebonīts -a, v.; parasti vsk.
Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
PiemēriEbonīta nūjiņa.
Avoti: 2. sējums