efeja
efeja -as, s.
Mūžzaļa liāna ar vienkāršām veselām vai daivainām lapām.
PiemēriMūsu apstākļos efeja nezied un sēklas nedod, bet vairojas veģetatīvi.
- Mūsu apstākļos efeja nezied un sēklas nedod, bet vairojas veģetatīvi.
- Mirtes, rozes un efejas spilgti zaļoja logā un uz galdiņa.
- Tā [pilsēta Itālijā] ir uz jūras krasta ar skaistām klintīm, kas apaugušas cipresēm un efejām..
Avoti: 2. sējums