Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
egoisms
egoisms [ego-isms] -a, v.
Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm. Patmīlība.
PiemēriŠai mirklī [hipodroma] braucējiem uz bukas līdzās nosēdās tūkstošgalvu pūļa azarts, mantkārība, plēsīgs un nežēlīgs egoisms. Katrs vēlējās, lai uzvar viņa favorīts, lai visi citi paliek tukšā.
Avoti: 2. sējums