eja
eja -as, s.
1.Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
PiemēriGalvenā eja.
- Galvenā eja.
- Vārtu eja.
- Stāvēt ejas malā.
- Aizsprostot eju.
- Un tad viņš.. pa vidus eju starp soliem devās uz durvīm.
- Dienā bija snidzis, sētnieki uz ietvēm bija attīrījuši šauras ejas..
- Turēt zemeslodi plecos droši vien ir vieglāk nekā saujai nogurušu vīru dzīt salijušā mālā dziļas ejas.
1.1.Sprauga, ko izveidojuši dzīvnieki (piemēram, zemē, koku mizās).
Piemēri..kurmji rok pat līdz 1 metram dziļas ejas, kas nobeidzas paplašinājumā - ligzdā.
- ..kurmji rok pat līdz 1 metram dziļas ejas, kas nobeidzas paplašinājumā - ligzdā.
- Atklājās priedes stumbrs, līču loču ejām izrakstīts. Ejas bija izgrauzuši ķirmji.
2.Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
PiemēriAuss iekšējā eja.
- Auss iekšējā eja.
- Zīdaiņiem un smagi slimiem lielākiem bērniem deguna ejas tīra ar sausiem vai eļļā samitrinātiem, bet labi nospiestiem, stingri satītiem vates rullīšiem.
- Polipu mikroskopiskā uzbūve visumā atgādina gļotādu, no kuras tie veidojušies, tikai to sedzošajā epitēlijā ir bagātāks dziedzeru eju un asinsvadu tīkls.
Avoti: 2. sējums