eksaltācija
eksaltācija -as, s.; parasti vsk.
Aizgrābtība, satraukums. Slimīga jūsma.
Piemēri..muzikālā tēma veidojas, pamazām pieaug kaislīgā spēkā, līdz beidzot sasniedz eksaltāciju un noslēdzas monumentāli varenā fināla ekstāzē.
Avoti: 2. sējums