eksistēt
eksistēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Pastāvēt, būt.
PiemēriTelpa un laiks eksistē objektīvi, reāli, neatkarīgi no mūsu priekšstatiem.
1.1.Būt dzīvam, dzīvot.
PiemēriBūt, eksistēt, elpot, sajust un apzināties dzīvības krāšņo plūsmu sev visapkārt - tā taču visaugstākā laime katrai apzinīgai būtnei.
1.2.sar. Iztikt, pārtikt (no kā).
PiemēriEksistēt ar godīgi nopelnīto.
Avoti: 2. sējums