eksotisms
eksotisms -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLuisa grāmatā nav tā uzspodrinātā eksotisma, ar kādu bieži tiek attēlota indiāņu dzīve, un lasītājs viscaur jūt rakstnieka reālisma spēku.
Avoti: 2. sējums