eksplodēt
eksplodēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
PiemēriMīna eksplodē.
- Mīna eksplodē.
- Granāta eksplodē.
- ..uzšaujoties gaisā milzīgam uguns stabam, eksplodēja motociklu benzīna tvertnes..
- pārn. ..klasē aizvien bija savāds saspīlējums, kas katru mirkli varēja eksplodēt atklātā sadursmē.
Avoti: 2. sējums