Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
eksplodēt
eksplodēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Momentāni ķīmiski reaģēt, izdalot enerģiju, kas parasti rada uzliesmojumu, triecienvilni. Sprāgt.
PiemēriMīna eksplodē.
Avoti: 2. sējums