ekstāze
ekstāze -es, dsk. ģen. -žu, s.
Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
PiemēriReliģiska ekatāze.
- Reliģiska ekatāze.
- Kāds ekstāzē pielēca kājās, satvēra krēslu un svieda pret grīdu..
- pārn. Strazds.. skandina savu dziesmiņu. Kakliņš piepūšas, spārniņi nokarājas, un dziedonis tos ekstāzē tricina un rausta.
Avoti: 2. sējums