eksteritorialitāte
eksteritorialitāte -es, s.; parasti vsk.; jur.
Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
PiemēriIegūt eksteritorialitātes tiesības.
Avoti: 2. sējums