Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ekstraordinārs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
PiemēriEkstraordinārs atgadījums.
2.neakt. Ārštata. Tāds, kam nav katedras.
PiemēriEkstraordinārs profesors.
Avoti: