ekstraordinārs
ekstraordinārs -ais; s. -a, -ā
ekstraordināri apst.
1.Neparasts, neikdienišķs, rets, ārkārtējs.
PiemēriEkstraordinārs atgadījums.
- Ekstraordinārs atgadījums.
- Ekstraordināras spējas.
- Ekstraordināra sēde.
2.neakt. Ārštata. Tāds, kam nav katedras.
PiemēriEkstraordinārs profesors.
- Ekstraordinārs profesors.
Avoti: 2. sējums