Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ekvators
ekvators -a, v.
Plakne, kas ir perpendikulāra (debess ķermeņa) rotācijas asij un atrodas vienādā attālumā no (tā) poliem.
PiemēriZemes ekvators.
  • Zemes ekvators.
  • Marsa ekvators.
  • Ekvatora rajonos, kur visu gadu visās dienās saule lec pulksten 6 un riet pulksten 18, augi visā veģetācijas perioda saņem gaismu vienādi ilgi.
Stabili vārdu savienojumiDebess ekvators. Magnētiskais ekvators.
  • Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
  • Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
Avoti: 2. sējums