elēģisks
elēģisks -ais; s. -a, -ā
elēģiski apst.
1.Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
PiemēriElēģisks dzejolis.
- Elēģisks dzejolis.
- Padomju dzejā elēģiskie motīvi nesaistās ar sociālo neapmierinātību. Te elēģiska rakstura dzejoļos ietveras dažādas skumju un sēru intonācijas, gan atceroties vai pēdējā gaitā pavadot kritušos biedrus, gan pārdzīvojot drauga vai tuvinieku zaudējumu..
2.Saistīts ar elēģiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriKrievu romances melodiskā ziņā ļoti plaši attīstītas, ar lirisku, elēģisku, brīžiem melanholisku noskaņu.
- Krievu romances melodiskā ziņā ļoti plaši attīstītas, ar lirisku, elēģisku, brīžiem melanholisku noskaņu.
- Visās kvarteta daļās.. valda priecīgs, gaišs raksturs. To netraucē pat pirmās daļas elēģiskā blakus partija..
3.Skumjš.
PiemēriKārli pārņēma tādas dzēlīgas, elēģiskas jūtas. Arī viņš jutās viens un atstāts un it kā pats sevi zaudējis.
- Kārli pārņēma tādas dzēlīgas, elēģiskas jūtas. Arī viņš jutās viens un atstāts un it kā pats sevi zaudējis.
Avoti: 2. sējums