elēģisks
elēģisks -ais; s. -a, -ā
elēģiski apst.
1.Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
PiemēriElēģisks dzejolis.
2.Saistīts ar elēģiju (2), tai raksturīgs.
PiemēriKrievu romances melodiskā ziņā ļoti plaši attīstītas, ar lirisku, elēģisku, brīžiem melanholisku noskaņu.
3.Skumjš.
PiemēriKārli pārņēma tādas dzēlīgas, elēģiskas jūtas. Arī viņš jutās viens un atstāts un it kā pats sevi zaudējis.
Avoti: 2. sējums