elegants
elegants -ais; s. -a, -ā
eleganti apst.
1.Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku). Tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
Piemēri«Tas nav precētājs...» viņš [tēvs] vienmēr ņurdēja. Bet sieva citādi domāja. «..tu zini no tādām lietām. Elegants cilvēks, labi iznesas un nav nekāds tukšinieks.»
- «Tas nav precētājs...» viņš [tēvs] vienmēr ņurdēja. Bet sieva citādi domāja. «..tu zini no tādām lietām. Elegants cilvēks, labi iznesas un nav nekāds tukšinieks.»
- Kad burinieks piestāja kādā ostā, Pudiķis centās izkāpt uz krasta kustīgs un elegants, lai ļaudis domātu, ka viņam kaulos vēl jaunekļa straujums un iznesība.
- ..uz tā [krēsla] gulēja modes žurnāla «Sibille» numurs, no kura vāka eleganta dāma sveicināja ar balti cimdotu roku..
2.Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
PiemēriElegants uzvalks.
- Elegants uzvalks.
- Elegants dzīvoklis.
- Elegants automobilis.
- Sevišķi atturīgs un elegants ir apģērbs vienā tonī..
- ..kājas viņai bija ieautas elegantās kurpēs ar biezu, stipru zoli un platu sprādzi..
- Vieglākas, elegantākas kļuvušas mēbeles ēdnīcām un kafejnīcām.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZenta bez skaudības apbrīnoja draudzenes smalko gaumi ģērbties tik neuzkrītoši un tomēr tik eleganti.
- Zenta bez skaudības apbrīnoja draudzenes smalko gaumi ģērbties tik neuzkrītoši un tomēr tik eleganti.
Avoti: 2. sējums