Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
elegants
elegants -ais; s. -a, -ā
eleganti apst.
1.Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku). Tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
Piemēri«Tas nav precētājs...» viņš [tēvs] vienmēr ņurdēja. Bet sieva citādi domāja. «..tu zini no tādām lietām. Elegants cilvēks, labi iznesas un nav nekāds tukšinieks.»
2.Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
PiemēriElegants uzvalks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZenta bez skaudības apbrīnoja draudzenes smalko gaumi ģērbties tik neuzkrītoši un tomēr tik eleganti.
Avoti: 2. sējums