elektrība
elektrība -as, s.; parasti vsk.
1.fiz. Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
2.fiz. Parādību kopa, kas ir saistīta ar elektriskajiem lādiņiem un elektromagnētisko lauku.
Stabili vārdu savienojumiElektrības daudzums.
- Elektrības daudzums — Fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu.
3.sar. Elektriskā strāva.
Piemēri«Padomāsim, padomāsim!» piekrita priekšsēdētājs. «..par elektrisko slaukšanu arī. Nebūs bail?» viņš jautri paraudzījās lopkopēs. «Ūja! Mūsu laikos baidīties no elektrības!» kā aizvainota iesaucās Laimdota.
- «Padomāsim, padomāsim!» piekrita priekšsēdētājs. «..par elektrisko slaukšanu arī. Nebūs bail?» viņš jautri paraudzījās lopkopēs. «Ūja! Mūsu laikos baidīties no elektrības!» kā aizvainota iesaucās Laimdota.
- Būtu salabotas dzirnavas, tās atkal varētu dot elektrību.
3.1.Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
PiemēriBija rudens vakars. Urgu slimnīcā jau dega elektrība.
- Bija rudens vakars. Urgu slimnīcā jau dega elektrība.
- Istaba kļuva tumša. Teodors Alpers ieslēdza elektrību un tūlīt ievēroja, ka logam nav aizkaru.
- Uzgriezis elektrību, viņš nosēdās pie rakstāmgalda..
Avoti: 2. sējums