Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
elektrons
elektrons -a, v.; fiz.
Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu.
PiemēriElektroni.. novietoti atoma kārtās. Jo sarežģītāks atoms, jo vairāk tajā elektronu apvalku.
  • Elektroni.. novietoti atoma kārtās. Jo sarežģītāks atoms, jo vairāk tajā elektronu apvalku.
Stabili vārdu savienojumiElektronu lampa. Elektronu mikroskops.
  • Elektronu lampa Vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
  • Elektronu mikroskops Elektronmikroskops.
  • Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
  • Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
Avoti: 2. sējums