Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
eliksīrs
eliksīrs -a, v.
1.Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma. Mikstūra. Tinktūru maisījums.
PiemēriRožu eliksīrs.
  • Rožu eliksīrs.
  • Herbertam Velsam ir fantastisks stāsts, kura varonis Peikrafts ieguvis recepti eliksīram, kas pamazina svaru.
1.1.pārn. Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
PiemēriDzīvības eliksīrs.
  • Dzīvības eliksīrs.
  • Mūžīgās jaunības eliksīrs.
  • Avicenna.. izsmēja.. mēģinājumus atrast brīnumaino eliksīru, kas spētu pārvērst jebkuru metālu par zeltu.
Avoti: 2. sējums