ellišķīgs
ellišķīgs -ais; s. -a, -ā
ellišķīgi apst.; sar.
Ļoti liels. Ļoti grūts. Arī briesmīgs.
PiemēriNo ellišķīgās svelmes brīvi Gulst tēraudstieņi pagalmā, Vēl silti dvašojot kā dzīvi.
- No ellišķīgās svelmes brīvi Gulst tēraudstieņi pagalmā, Vēl silti dvašojot kā dzīvi.
- Ap ēku ellišķīgi kauca, auroja un dārdēja šāviņi.
- Viņa izskats bija ellišķīgs: acis izbolījušās bālgani pelēkas, zīlītēs dzirksteļu mākoņi. Viņš bļāva, cik vien rīkle spēja turēt..
Avoti: 2. sējums