elst
elst elšu, els, elš, pag. elsu; intrans.
1.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
PiemēriViņš elsa aiz nokusuma, uz pieres rasoja sviedri.
Stabili vārdu savienojumiElsdams pūzdams.
1.1.pārn. Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
PiemēriKā sprostā ieskrējis nezvērs sprauslā un elš lokomotīve un tālāk netiek.
Avoti: 2. sējums