elst
elst elšu, els, elš, pag. elsu; intrans.
1.Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm). Elsot (2).
PiemēriViņš elsa aiz nokusuma, uz pieres rasoja sviedri.
- Viņš elsa aiz nokusuma, uz pieres rasoja sviedri.
- Zirgi.., smagi elsdami, devās uz priekšu.
- Viņi elsa kā nokausēti, alā iedzīti un aizsprostoti meža zvēri.
- pārn. Vējš.. pūta no dienvidaustrumiem. Pareizāk sakot, nevis pūta, bet, vienmērīgi vilkdams, vēsmoja, it kā aizkusis elsa.
Stabili vārdu savienojumiElsdams pūzdams.
- Elsdams pūzdams idioma — Lielā steigā, ar lielu piepūli.
1.1.pārn. Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
PiemēriKā sprostā ieskrējis nezvērs sprauslā un elš lokomotīve un tālāk netiek.
- Kā sprostā ieskrējis nezvērs sprauslā un elš lokomotīve un tālāk netiek.
Avoti: 2. sējums