elēģija
elēģija -as, s.
1.literat. Dzejolis ar skumju noskaņu.
PiemēriElēģijas veidi.
- Elēģijas veidi.
- Sacerēt elēģiju.
- Ievērojamākais elēģiju autors antīkajā literatūrā bija Romas dzejnieks Ovīdijs, kas.. rakstīja dzejoļus, kuros izpaudās viņa bezcerīgais stāvoklis, skumjas.
2.mūz. Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs.
PiemēriAusīs [meitenei] vēl dobji skanēja Masnē elēģija, šī grūtsirdīgā melodija, kas šoreiz satrauca viņu līdz asarām.
- Ausīs [meitenei] vēl dobji skanēja Masnē elēģija, šī grūtsirdīgā melodija, kas šoreiz satrauca viņu līdz asarām.
Avoti: 2. sējums