Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
emīrs
emīrs -a, v.
Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
PiemēriIegūt emīra titulu.
Avoti: 2. sējums