embrijs
embrijs -a, v.; biol.
1.Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
PiemēriCilvēka embrijs.
2.Ziedaugu dīglis, kas ieslēgts sēklā.
PiemēriIesākas rosība arī citos [auga] audos, un līdz ar embrija attīstību veidojas tā lielais apvalks - auglis.
Avoti: 2. sējums