enerģija
enerģija -as, s.; parasti vsk.
1.fiz. Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
PiemēriMehāniskā enerģija.
- Mehāniskā enerģija.
- Potenciālā enerģija.
- Kinētiskā enerģija.
- Ķīmiskā enerģija.
- Siltuma enerģija.
- Gravitācijas enerģija.
- Elektromagnētiskā enerģija.
- Elektriskā enerģija.
- Bez matērijas pasaulē nav ne kustības, ne arī enerģijas. Ar lieliem ātrumiem kustas pasaules telpā atomi, zvaigznes un zvaigžņu pasaules.
- Skābeklis, kuru uzņem dzīvnieki, oksidē.. taukus, olbaltumvielas, un rezultātā rodas enerģija, kura nepieciešama dzīvības procesiem.
- No visiem dabiskajiem enerģijas resursiem visintensīvāk cilvēks izmanto divus: ogles un upju enerģiju.
2.Mērķtiecīgs darbīgums. Arī neatlaidība.
Piemēri..ne skarbā daba [trimdā], ne milzīgie tālumi nespēja nomākt Ļeņina enerģiju - viņš uzturēja visciešākos sakarus ar revolucionārās kustības vadības centriem, sarakstīja šajā laikā vairāk nekā trīsdesmit darbus..
- ..ne skarbā daba [trimdā], ne milzīgie tālumi nespēja nomākt Ļeņina enerģiju - viņš uzturēja visciešākos sakarus ar revolucionārās kustības vadības centriem, sarakstīja šajā laikā vairāk nekā trīsdesmit darbus..
2.1.Možums.
Piemēri«Negribi soļot? Tad iesim skrieties!» Mirdzai bija tik jautri, viņa juta sevī tik daudz enerģijas, ka tā plūda pāri un nebija noturama..
- «Negribi soļot? Tad iesim skrieties!» Mirdzai bija tik jautri, viņa juta sevī tik daudz enerģijas, ka tā plūda pāri un nebija noturama..
Avoti: 2. sējums