epitēlijs
epitēlijs -a, v.; biol.
1.Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
PiemēriVienkārtainais epitēlijs.
- Vienkārtainais epitēlijs.
- Daudzkārtainais epitēlijs.
- Prizmatiskais epitēlijs.
- Gripas vīrusi koncentrējas saslimušā elpošanas ceļos. Tie vairojas cilindriskā epitēlija šūnās, kas izklāj elpošanas orgānus.
- Zem ragvielas slāņa atrodas virsādas - epitēlija - slānis un īstā āda.
- Biezi mati mehāniski apgrūtina gaisa piekļūšanu galvas ādai, un tur sakrājušies tauki sāk sadalīties. Šai masai piejaucas putekļi un galvas ādas epitēlija zvīniņas.
2.Sūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
Avoti: 2. sējums