Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
epitēlijs
epitēlijs -a, v.; biol.
1.Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
PiemēriVienkārtainais epitēlijs.
2.Sūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
Avoti: 2. sējums