erudēts
erudēts -ais; s. -a, -ā
erudēti apst.
Erudīts [1].
PiemēriTaču jāievēro, ka arī cilvēku sarunā var atklāties divējāda vienkāršība: tā, kas saklausāma neizglītota cilvēka vārdos, un tā, kas skan erudēta zinātnieka spriedumos.
Avoti: 2. sējums