etīde
etīde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Zīmējums vai gleznojums no dabas (dabas studijām).
2.mūz. Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
PiemēriTikko Ilzes sīkajiem pirkstiem sāka veikties ne vien ar gammām un etīdēm, bet arī ar mazāku mūzikas darbu atskaņošanu, mātes saspringtā godkārība pielipa arī viņai..
2.1.Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
PiemēriDaudzveidīgi J. Vītola daiļradē pārstāvēti klavieru etīžu un prelūdiju žanri. Viņa etīdes prasa no izpildītājiem tehnisku gatavību.
3.Teātra mākslā — vingrinājums (parasti nelielas dramatiskas ainas veidā bez teksta).
PiemēriTe gadījās sacerēt etīdi par nabadzīgām veļas mazgātājām. Abas topošās mākslinieces šai dramatiskajai skicei veltīja tādu pašu nopietnību kā lielas lugas tēliem..
4.Šaha vai dambretes spēlē — uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
Avoti: 2. sējums