Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
falanga
falanga -as, s.
1.vēst. Kaujas ierinda (kājniekiem).
PiemēriSmagi apbruņotu kājnieku falanga.
  • Smagi apbruņotu kājnieku falanga.
2.anat. Viens no kauliem, kas veido pirkstu.
PiemēriPamata falanga.
  • Pamata falanga.
  • Vidējā falanga.
  • Naga falanga.
  • Plaukstas kauli.. iedalāmi trijās joslās: plaukstas pamata kaulos, delnas kaulos un pirkstu falangās.
3.Prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
PiemēriNotvērām divus zaļgani dzeltenus skorpionus un melnu, spurainu falangu.
  • Notvērām divus zaļgani dzeltenus skorpionus un melnu, spurainu falangu.
  • Ievākts [ekspedīcijā] ap 200 eksemplāru bezmugurkaulnieku - falangas, skorpioni, taisnspārņi, cikādes, tauriņi un citi..
Avoti: 2. sējums