fauns
fauns -a, v.
Seno romiešu mitoloģijā — lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
PiemēriPiebāza [vīrs] seju spraugai un kā fauns, kas no krūmiem ar tīksmi nolūkojas peldošā nārā, ieskatījās guļamistabā.
Avoti: 2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis