fauns
fauns -a, v.
Seno romiešu mitoloģijā – lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
PiemēriPiebāza [vīrs] seju spraugai un kā fauns, kas no krūmiem ar tīksmi nolūkojas peldošā nārā, ieskatījās guļamistabā.
- sal. Piebāza [vīrs] seju spraugai un kā fauns, kas no krūmiem ar tīksmi nolūkojas peldošā nārā, ieskatījās guļamistabā.
Avoti: 2. sējums