Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fenikss
fenikss -a, v.
1.Senēģiptiešu mitoloģijā — putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā — putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
PiemēriDraudzība ir mūsu sapņu dūja un fenikss.
1.1.pārn. Tas, kas atdzimst, atjaunojas. Tas, kas ir nemirstīgs.
Avoti: 2. sējums